Gremošanas trakts un prevencija. Skaidro ārste

Sakārto vēderu - sakārtosi veselību!
 

Diskomforts vai sāpes vēderā, vēdera pūšanās vai gāzēšanās, atraugas, vēdera izejas pārmaiņas - caurejas un aizcietējumi, gļotu vai asins piejaukums vēdera izejai, nepamatots svara zudums, kad, neko dzīve nemainot, krītas svars, kad ir paaugstināta temperatūra ikdienā, nesaprotama svīšana naktīs, slikta dūša, vemšana, dedzināšana pakrūtē vai aiz krūšu kaula, kakla sāpes bez iemesla, klepus bez iemesla... Visiem skaidrs, ka tās ir pazīmes, kad vajadzētu doties pie ārsta. Gastroenterologs noteikti būtu jāapmeklē arī tiem, kam asins analīzēs ir kādas pārmaiņas, kas saistītas ar gremošanas orgānu (aknu, žultsceļu, aizkuņģa dziedzera un citu...) izmainītiem rādītājiem, ir vitamīnu un minerālvielu disbalanss, tajā skaitā dzelzs deficīts vai mazasinība (anēmija). Gastroenterologs var palīdzēt noteikt dažas pārtikas alerģijas vai nepanesības, tai skaitā glutēna un laktozes nepanesību. Kā konsultants var palīdzēt, ja ir biežas slimošanas ar citu orgānu sistēmu slimībām, imunitātes krišanās, ādas problēmas. Šajos gadījumos var skatīties, vai vaina ir gremošanas traktā, arī zarnu baktēriju sastāvā. Caur šo zarnu mikrobioma jeb mikrobiotas prizmu varam raudzīties uz citu slimību attīstību no gastroenteroloģijas viedokļa. Proti, šīs slimības var rasties vai to simptomi var pastiprināties, kad ir izmainīts zarnu baktēriju sastāvs.

Brīnišķīgi, ja pie gastroenterologa cilvēks nonāk 40 gadu vecumā, tad vēl nekas nav nokavēts.Tad varam smuki sastādīt plānu, kad veikt augšējo endoskopiju, kad apakšējo, pārrunāt, kādas papildu analīzes un izmeklējumi būtu veicami noteiktā vecumā un pie noteiktas slimību un ģimenes slimību vēstures. Gastroenteroloģijā lielākās bažas ir par kuņģa un resnās zarnas vēzi. Pat ne par vēzi! Patiesībā mēs meklējam pirmsvēža stāvokļus, kas ar laiku, ja netiek kontrolēti vai ārstēti, var novest līdz onkoloģijai. Tad 40 gadu vecumā vajadzētu veikt augšējo endoskopiju - gastroskopiju jeb barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskati. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Jo Latvija ir augsta kuņģa vēža riska valsts, un šis audzējs nerodas vienā dienā.Tam ir zināmi iemesli, un viens no būtiskākajiem -helikobaktērija. Ja tā kuņģī tiek atrasta, tad noteikti no šīs baktērijas būtu jāatbrīvojas. Ar dažiem izņēmumiem. Proti, helikobaktēriju neiznīcināsim bērniem un gados ļoti veciem cilvēkiem, ja tā viņiem nerada nekādas sūdzības un neizraisa komplikācijas. Bet citādi gan no helikobaktērijas būtu jātiek vaļā. Ja helikobaktērija konstatēta un nav iznīcināta vai ja nekad agrāk kuņģis nav izmeklēts, tad no 40 gadu vecuma būtu labi veikt augšējo endoskopiju un paņemt mazu audu gabaliņu jeb biopsiju no divām kuņģa vietām - no kuņģa tālākās daļas un no vidusdaļas -, un paskatīties laboratorijā ar mikroskopu, vai nav kādas šūnu pārmaiņas, kas liecina par pirmsvēža stāvokļiem. Mēs šūnām izvērtējam trīs stāvokļus, kas ir atrofija, metaplāzija un displāzija. Lai attīstītos kuņģa vēzis, jāiziet cauri visām trim stadijām. Vispirms ir atrofija, tad metaplāzija un tad displāzija, kas ir jau tāds nozīmīgs pirmsvēža stāvoklis. Bet arī - ir viegla un ir smaga displāzija. Savukārt pēc tā, kā šūnas izmainījušās, ārsts var arī noteikt, vai kuņģis dzīves laikā jāpieskata un cik bieži. Būs cilvēki, kam augšējo endoskopiju vairs nevajadzēs veikt, jo ārstam skaidrs, ka kuņģī viss ir kārtībā, un, ja nav nekādu sūdzību, tad šo orgānu var kādu laiku neskatīt. Savukārt citiem nāksies kuņģi pieskatīt ik pēc trim gadiem vai ik pēc gada, ja ir, piemēram, autoimūns gastrīts vai atklāta helikobaktērija, kas nav veiksmīgi iznīcināta vai ko pacients nevēlas iznīcināt, baidoties no antibiotiku terapijas blaknēm. Jā, antibiotikas nav nekāda medusmaize, bet, ar helikobaktēriju dzīvojot visu mūžu, cilvēkam simtprocentīgi būs gastrīts un diviem procentiem - diviem no 100 inficētajiem - kaut kad attīstīsies kuņģa vēzis.

Savukārt no 45 gadu vecuma, pat ja nav nekādu vēdera problēmu, vajadzētu veikt kolonoskopijas izmeklējumu, kura mērķis ir caurskatīt resno zarnu un meklēt polipus. Ne tikai tos atrast, bet, ja tie atrasti, kolonoskopijas laikā pie reizes arī noņemt. Polipi ir mazi audu veidojumi, kas mums visiem var būt, bet, ja polipā ir kāda potenciāli ļaundabīga šūna, tad no šī polipa var attīstīties audzējs. Runa ir par īpašu polipu veidu - adenomām. Šis profilaktisko pārbaužu vecums - 40 un 45 gadi -samazinās par desmit gadiem, ja ģimenē pirmās pakāpes radiniekiem ir jau bijušas kādas novirzes no normas. Piemēram, ja kādam bijis kuņģa vēzis, tad es ieteiktu endoskopiju veikt vēl agrāk - nevis no 40, bet jau no 30 gadu vecuma.Tas pats attiecas uz kolonoskopiju:ja kādam asinsradiniekam ir bijis resnās zarnas vēzis vai liels potenciāli ļaundabīgs polips zarnās, kurš varētu attīstīties par audzēju zarnā, tad kolonoskopija būtu jā veic jau no 35 gadu vecuma. Savukārt, ja mums ir gados jauni radinieki (zem 40 un 45 gadiem), kas slimojuši ar kuņģa vēzi vai resnās zarnas vēzi, tad izmeklējums veicams vēl 10 gadus agrāk, nekā tas konstatēts radiniekam.

Aktuāls un populārs temats - mikrobioms

Zarnu mikrobioms jeb mikrobiota, jeb mikroflora - dažādi nosaukumi, kas nozīmē to pašu. Mikrobioms ir viss zarnu traktā dzīvojošo baktēriju, sēnīšu un vīrusu kopums. Mikroorganismi mīt arī kuņģī, tievajās zarnas un citur ķermenī, bet visbagātīgākais klāsts ir tieši resnajā zarnā. Kādēļ tas ir tik būtiski? Jo izrādās, ka vislielākais imunitātes orgāns ir zarna. Bērniņam piedzimstot, augot un attīstoties, ar zarnas mikrobioma palīdzību tiek skolota un trenēta imūnsistēma. Šo imūnsistēmas aizsargkomplekšu veido zarnu sieniņas gļotu slānis un zarnu sieniņas šūnas, kuras savā starpā veido mūri, kas mūs aizsargā no dažādu slikto vielu un mikroorganismu iedarbības. Zarnu gļotādas struktūrā, zem zarnu sieniņas šūnām atrodas daudz imūnsistēmas elementu - limfmezgli,T un В limfocīti, plazmas šūnas, makrotagi un segmentkodolainie limfocīti, un citas imūnsistēmas šūnas... Savukārt zarnu baktēriju sastāvs, mikrobioms, ietekmē visus šos zarnu sieniņas imūnās aizsargsistēmas elementus un veido to, cik spēcīga mums ir šī aizsargbarjera - gan gļotu slāņa biezumu, gan zarnas sieniņas šūnu integritāti (proti, cik spēcīgi tās cita ar citu savienotas), gan limfmezglu un imūno šūnu kompetenci.Tālāk imūnsistēmas šūnas un elementi, kas radušies zarnu sieniņā, izceļo pa pilnīgi visu organismu un ietekmē gan sirds un asinsvadu veselību, gan iekšējo sekrēcijas dziedzeru veselību, ādas veselību, svaru un vēl daudz ko.Tādēļ sanāk, ka zarnu mikrobioms ir ļoti būtiska sastāvdaļa, caur kuru gastroenterologs sadarbojas ar visu citu specialitāšu kolēģiem. Ja cilvēkam ir kāda cita orgāna patoloģija, jāskatās, vai problēma nav zarnu mikrobiomā. Tas gan ir tāds vista vai ola fenomens - mūsdienas zinātnieki vēl joprojām strīdas, kas tad ir pirmais - slimība, kas ietekmē zarnu mikrobioma sastāvu, vai zarnu mikrobioms, kas ietekmē organismu, imunitāti, un savukārt tāpēc attīstās slimība. Visticamāk, viens ietekmē otru, un otrādi. Piemēram, ja ārsts un pacients ir darījuši visu, lai veselības stāvoklis uzlabotos, bet tas nenotiek, tad, uzlabojot mikrobiotu, tas varētu uzlaboties. Šāda sakarība novērojama ar jebkuru slimību, kuras patoģenēzē mikrobiota spēlē nozīmīgu lomu. Protams, mēs, gastroenterologi, organismam nevaram pateikt: «Tagad, lūdzu, vairs neslimo ar cukura diabētu!» vai «Neesi, lūdzu, ar lieko svaru!», bet mēs noteikti varam ietekmēt zarnu baktēriju sastāvu, un gastroenterologs, kurš specializējas mikrobioma jautājumos, ir galvenais speciālists, kurš zina, kā to izdarīt, nekaitējot cilvēkam.

Publikācijas lasiet žurnāla "Ievas Veselība" 2024. gada janvāra un februāra numurā. 

"Veselības centrs 4" filiāles "Dermatoloģijas klīnika" 2. stāvā atrodas endoskopiju kabinets, kur var veikt gastroskopijas un kolonoskopijas izmeklējumus. Visas "Veselības centrs 4" klīnikas savā starpā ļoti cieši sadarbojas. Dr. Vita Skuja pacientus konsultē, elptestus un ultiasonogrāfijas veic klīnikā "Anti-Aging Institute", bet gremošanas trakta endoskopiskos izmeklējumus - filiālē "Dermatoloģijas klīnika". Turklāt abus izmeklējumus - gastroskopiju un kolonoskopiju - var veikt vienlaikus, vienā reizē un sedācijā jeb narkozē. Izmeklējuma laikā cilvēks nejūt ne sāpes, ne diskomfortu.